Ērberģes muiža

Likteņa griežos paveicies arī Ērberģes muižai, kur tagad ir Mazzalves pamatskola. Pašvaldība ar aktīviem vietējiem cilvēkiem tajā uztur ne tikai zinību, bet arī vēsturisko garu. Muiža no 1465. gada līdz Livonijas kara beigām piederēja Heinriham Zellem un viņa pēcnācējiem. 1582. gadā to mantojumā ieguva Lidinghauzenu-Volfu dzimta. 1686. gadā muižu nopirka Gothards Vilhelms fon Fītinghofs, kura meita apprecējās ar brīvkungu Aleksandru fon Taubi. Līdz Kurzemes hercogistes aneksijai 1795. gadā muiža piederēja viņu mantiniekiem. Pirms 1806. gada Ērberģes muižu kopā ar Salas pusmuižu iegādājās fon Hānu dzimta, kas 1868. gadā uzcēla muižas kungu māju klasicisma stilā. Pēc muižas atsavināšanas barona fon Hāna ģimene pārcēlās dzīvot uz Ērberģes dzirnavām.

Bijušajā muižas mājā no 1922. līdz 1927. gadam bija “Latvijas pasta” nodaļa un no 1930. gada pamatskola. Otrā pasaules kara beigās skolas ēkā 1944. gadā bija iekārtots Sarkanās armijas kara hospitālis. 1962. gadā skolai pievilka elektrību, 1983. gadā ierīkoja centrālapkuri, ūdensvadu un jaunu elektroinstalāciju. Līdz mūsdienām ir saglabājusies Ērberģes muižas kungu māja, kurā ir skola, klēts, veļas mazgātava, kalve, ūdensputnu kūtiņa un divi pagrabi. Agrāk muižas centrā bijis arī spirta brūzis, rija, muižas kalpu māja, cūku kūts un zirgu stallis ar dzīvokļiem, govju kūts ar siena šķūni. Ērberģes muiža ir apvīta ar leģendām un nostāstiem, kas jūtams arī šobrīd. Ik gadu tur notiek pasākumi, kas veltīti Ērberģes muižai un tās vēsturei. Tajos allaž var sastapt baronu fon Hānu, baronesi Mariju un Zilo dāmu, kura dzīves laikā bijusi muižas īpašnieka māsa, bet viņas dvēsele nevarot rast mieru, jo noindējusies nelaimīgas mīlestības dēļ. Šie un vēl citi tēli sagaida ekskursantu grupas. Daudz par muižas vēsturi zinājusi un citiem stāstījusi skolotāja Emīlija Varkale. Viņa apkopojusi arī šīs vietas leģendas. Pirmos tērpus muižas ļaužu tēliem izgatavoja Daiga Pabērza, un tad bija iespēja gūt atbalstu leģendu takas izveidei Ērberģes muižā bijušās Hipotēku un zemes bankas projektu konkursā. Tā tapa nākamie tērpi baronam Hānam, Zilajai dāmai, vešerienei un raganai, ko veidoja Biruta Jaunarāja. Greznajiem tērpiem ir vismaz 20 gadu, un savu pievilcību vietējo un muižas viesu vidū tie nav zaudējuši. Pastaiga pa muižu un tās teritoriju barona, baroneses un citu tēlu pavadībā joprojām ir pieprasīts Mazzalves pagasta pārvaldes piedāvājums. Šobrīd tūrisma darbu Ērberģes muižā organizē Silvija Lisovska, kuru aktīvi atbalsta gidu – muižas tēlu grupa. Vasaras ir aktīvākais laiks, bet gadā kopumā ir ap 2000 apmeklējumu. Ikdienā strādājot skolā, muižas garu var izjust, arī Zilās dāmas klātbūtni. Pirms pāris gadiem ar to sastapusies arī viena no skolas apkopējām, kura līdz tam bijusi diezgan skeptiski noskaņota par šiem stāstiem. Ik gadu jūlijā Ērberģē plaši svin arī Marijas tilta svētkus.