Mācību ekskursija uz Cēsu pusi
22.septembra rītā 7.- 9. klašu skolēni kopā ar skolotājām Sandru Lozinu un Silviju Lisovsku devās ekskursijā. Šoreiz uz Cēsu pusi. Maršruts : piedzīvojumu parks ,, Supervāvere’’, Eduarda Veidenbauma muzejs ,,Kalāčos’’, Liepas Lielā Ellīte un Cēsu pils.
Piedzīvojumu parks ,, Supervāvere’’ atrodas GNP teritorijā un piedāvā vairāk kā 60 aktīvas atrakcijas. Zemu un augstu kokos izvietoti dažādu virvju ceļi, pārejas, šķēršļi, nobraucieni. Izklausās interesanti! Parka nomas telpās mūs sagaidīja instruktors, kurš katram dalībniekam palīdzēja uzvilkt drošības jostu, tad visiem izskaidroja drošības noteikumus, kuri jāievēro, atrodoties gaisa trasēs. Un sākās gājiens gaisā. Skolēniem tas bija pārbaudījums: vai es varu? Daži varēja, daži nevarēja. Emociju bija daudz. Kā nekā iespēja pārbaudīt savus spēkus, drosmi, gūt gandarījumu par izieto trasi – tā nav ikdiena. Sasvīduši, bet laimīgi, viens otru mudinot, 2 stundu laikā visi skolēni bija izgājuši vai nu 1. līmeņa vai 2. līmeņa gaisa trasi. Iespēja redzēt kokus no augšas. Būt tik tuvu kokam augšā, tas bija patīkami. Laiks paskrēja nemanot. Īpašs prieks par Nika mērķtiecību, instruktors teica: “Šim puisim noteikti jāieliek 10 sportā.”
Nedaudz negribīgi devāmies uz dzejnieka un tulkotāja Eduarda Veidenbauma memoriālo muzeju ,,Kalāčos’’. Muzejs – tas ir kaut kas garlaicīgs, tā domā skolēni. Tomēr tā nebija. Skolēniem bija iespēja iepazīt dzejnieku, pildot interesantus uzdevumus. Un uzzināja daudz par 19. gadsimta otrās puses dzejnieka dzīvi un darbu. Izstaigāja muzeja teritoriju, piedaloties orientēšanās spēlē, meklējot atbildes uz jautājumiem par dzejnieku un muzejā esošajiem objektiem. Tika uzrakstīti arī dzejoļi.
Nedaudz pamielojušies ar līdzpaņemtajām maizītēm, devāmies uz Liepas Lielo Ellīti, kura arī atrodas GNP teritorijā. Tas ir brīnumains dabas piemineklis – vissavdabīgākais devona smilšakmens atsegums ar vairākām arkām, pīlāriem, nišām un alu. Pastāv uzskats, ka alai ir 7000 gadu. Iespaidīgi gan!
Nedaudz sāka mirdzināt lietus, steidzāmies uz autobusu, jo bija jāapskata Cēsu pils. Rudens vējš sagrieza virpulī pa kādai dzeltenai lapai. Tad jau atkal parādījās saule. Droši vien pils atstāj iespaidu ne tikai uz cēsiniekiem, bet uz katru, kurš iegriežas Cēsīs. Arī uz mums. Izstaigājām parku, priecājāmies par lielo pakāpienu skaitu. Aizelsušies, sasārtuši, guvuši pozitīvas emocijas, sapratām, ka jāatgriežas mājās.
Tās bija lieliskas mācību stundas sportā, literatūrā, vēsturē, ģeogrāfijā. Un ne tikai.
Silvija Lisovska
