Marijas tilta svētki Mazzalvē
Ar Marijas vārda dienu Ērberģē jau izsenis saistās īpaša tradīcija – Marijas tilta svētki. Tie nav tikai svētki kalendārā. Tā ir diena, kad tilts pāri Susejas upei kļūst par simbolu satikšanās priekam, draudzībai un kopībai. Šajā dienā tilts savieno ne vien abus krastus, bet arī paaudzes, atmiņas un cilvēku sirdis.
Jau no paša rīta tilts tika saposts svētkiem. Pie sapošanas rosījās Zilgma, Astra, Jānis un Gundega, jo tiltam jābūt svētku noskaņā. Un noskaņa bija vasarīgi cēla. Pašus svētkus svinīgi atklāja barons un baronese – Ērberģes vēstures stāstnieki, gidi Silvija Lisovska un Elmārs Vectirāns. Viņu elegantie tērpi un sirsnīgā uzruna aicināja svinēt Marijas tilta svētkus.
Pirmā svētku daļa vienmēr ir viena no krāšņākajām un jautrākajām –velobrauciens. Taču tas nav parasts velobrauciens. Katram dalībniekam bija jāizvēlas kāda dziesma un pēc tās motīviem jāizrotā gan savs velosipēds, gan pašam jāiejūtas dziesmas tēlā. Fantāzijai nebija robežu.
Pa ceļu ripinājās velosipēdi, kas pārtapuši skaistajos dziesmu motīvos. Te bija gan ,, Somu pirts’’, ,, Trīs runči’’, Zilais karbunkuls’’, Tik dzintars vien’’, ,, Kamolā tinēja ‘’u.c Tālākie velobraucēji bija pat no Iršiem- Daiga Andersone un viņas dēls . Tas tiešām bija patīkami!
Brauciens izvērtās par draudzīgu kopābūšanu. Ikviens juta – šeit nav uzvarētāju vai zaudētāju, jo galvenā balva ir prieks, ko var radīt sev un citiem. Paldies Zeltītei Odiņai, Maijai un Sintijai Gabužām, Aijai Dārziņai, Dzidrai Ivanovai, Gunvaldim Aršauskim, Anitai Vectirānei, Danutei Pauniņai , Solveigai Koklevskai, Lailai Ļesnajai, Daigai Krumovicai un Daigai Andersonei ar ģimeni!
Tomēr tradīcija prasa arī godināt visus radošos. Žūrijai nebija viegli, jo katrs dalībnieks bija ieguldījis ne tikai darbu, bet arī sirdi. Kad pienāca apbalvošanas brīdis, emocijas mijās ar smiekliem un aizkustinājumu. Balvas saņēma gan košākie, gan asprātīgākie velobraucēji, bet aplausus – pilnīgi visi. Vajadzēja arī atbildēt uz jautājumiem, kurus bija sagatavojusi baronese . Jautājumi lika aizdomāties, jo atbildes bija asprātīgas un sirsnīgas.
Pēc aktīvā un krāsainā velobrauciena svētki ieguva pavisam citu noskaņu. Klausītājus aicināja pulcēties pļaviņā pie Susejas, kur sākās otrā svētku daļa – Nacionālā teātra dziedošā aktiera Jura Hirša koncerts.
Viņa balss piepildīja apkārtni ar īpašu siltumu. Dziesmas skanēja patiesi un vienkārši, gluži kā saruna ar katru klausītāju. Vienā brīdī publika smējās, citā – aizdomājās, bet vēl pēc mirkļa jau dziedāja līdzi. Jura Hirša dziedājums radīja sajūtu, ka viņš dzied nevis uz skatuves, bet kopā ar visiem klātesošajiem. Mūzikai piemīt spēks apturēt laiku, un šķita, ka arī šajā pievakarē pulkstenis uz brīdi bija apstājies.
Kad koncerta pēdējie akordi izskanēja, neviens nesteidzās prom. Gluži otrādi – visi ar nepacietību gaidīja pasākuma turpinājumu.
Trešā svētku daļa bija īsts kopības un azarta svētku virsotnes brīdis – Raimonda Paula dziesmu duelis starp labā un kreisā krasta dziedātājiem. Kā jau pienākas īstiem tilta svētkiem, abi krasti draudzīgi sacentās, pierādot, ka mūzika spēj vienlaikus gan vienot, gan aizraut. Žanna Miezīte izskaidroja dziesmu dueļa noteikumus, un dziesmu melodijas sāka skanēt.
Dziesma sekoja dziesmai. Tika dziedātas dziesmas “Mežrozīte”, ” “Par pēdējo lapu” ,.. Vardīte’’ u.c. maestro Raimonda Paula iemīļotās melodijas. Katrs krasts centās būt skaļāks, skanīgāks un pārliecinošāks, taču sacensībās valdīja tikai smaids un draudzīgs azarts.
Brīžiem šķita, ka pats tilts klausās. Vienā krastā sākās dziesma, otrā to uzreiz pārņēma, un melodija pārlidoja pāri upei kā viegls vasaras vējš. Nebija svarīgi, kurš dzied skaistāk. Svarīgi bija tas, ka dzied visi.
Par īpašu pārsteigumu kļuva balvas. Uzvarētāji un aktīvākie dziedātāji saņēma konfektes no paša barona rokas. Mazie svētku dalībnieki ar ziņkāri pētīja krāsainos iesaiņojumus, bet pieaugušie smaidot atzina, ka saldumi šajā reizē atraisa garšas kārpiņas un piepilda ar pozitīvām emocijām.
Marijas tilta svētki nav tikai koncerts, velobrauciens vai dziesmu sacensības. Tie ir dzīvs apliecinājums tam, ka nelielā vietā var mājot ļoti liela sirds. Šeit ikviens ir gaidīts – gan tas, kurš ieradies pirmo reizi, gan tas, kurš šo dienu gaida veselu gadu.
Tilts, kas ikdienā savieno abus Susejas krastus, šajos svētkos kļūst par daudz lielāku simbolu. Tas savieno cilvēkus ar viņu saknēm, atmiņām un nākotni. Tas atgādina, ka visvērtīgākās tradīcijas nav tās, kuras glabājas grāmatās, bet tās, kuras dzīvo cilvēku sirdīs.
Pasākumu organizēja Mazzalves Saieta nams sadarbībā ar Mazzalves Tūrisma informācijas punktu, radot iespēju kopīgi piedzīvot sirsnīgus un iedvesmojošus mirkļus.
Silvija Lisovska,
Mazzalves TIP organizatore
