Mazs bij tēva novadiņis, bet diženi turējās...

Klāt novembris ar Latvijas dzimšanas dienas svinībām. Lai iepazītu savu Mazzalves pagastu, “Rūķīšu” grupa devāmies uz mūsu pagasta jaunizveidoto vēstures istabu. Anita Vectirāne kopā ar daudziem labas gribas pagasta ļaudīm savākuši ļoti daudz materiālu, lietu, kuras ir atradušas mājas pagasta vēstures istabā. Mūsu tikšanās sākās ar telefonu sakaru skapi – komutatoru. Vienu telpas sienu rotāja ozola lapiņas ar pagasta māju nosaukumiem, mums bija iespēja atrast savu māju nosaukumu. Apskatījām somu, ar kuru bērni devās uz skolu senos laikos. Iepazinām senos darba rīkus- aitu dzirkles, krējuma ķērni, maizes abru, pletīzeri, iepirkuma maisiņu, kurš atgādina zivju ķeramo tīklu, miltu sijājamo sietu, zirga ziemas pakavu, dažādas koka lādītes, bērzu tāss sālnīcu, svarus. Iepazinām, ieskatījāmies, pārlapojām bērnudārza “Vālodzīte” albūmu. Tajā audzītes varēja atpazīt sevi un savus bērnus. Muzejā ir atvēlēts stūrītis skumjākajām dienām, kuras skāra Latviju – izsūtījums uz Sibīriju. Arī par to pastāstīja vēstures istabas vadītāja Anita Vectirāne.
Kā balvu ekskursijas beigās apskatījām ļoti lielo GOTIŅU kolekciju, kuru daudzu gadu garumā krājusi  Mārīte Grigāne. Kolekcijā ir vairāk kā 300 gotiņu figūriņu – lielāku un mazāku.
No sirds pateicamies Anitai, kura ielikusi ne tikai savu darbu, bet sirdi šajā vēstures istabas izveidošanā!

Dziļā cieņā un pateicībā  Mazzalves pamatskolas “Rūķīšu” grupas lielie un mazie muzeja apmeklētāji. Mēs varam būt lepni un bagāti, ka mums šāda pagasta vēstures istaba ir!