Mazzalves pamatskolas skolēni izzina Daugavpili
16.septembrī Mazzalves pamatskolas skolēni kopā ar skolotājām Silviju Lisovsku un Vitu Zeltiņu devās ekskursijā uz Daugavpils pusi. Maršrutā ietilpa trīs objekti: Nīcgales Lielais laukakmens, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un Latgales zoodārzs. Ekskursija notika ESF projekta ,, Tu neesi viens’’ ietvaros.
Diena bija silta un saulaina, tieši piemērota ekskursijai, it īpaši pastaigai mežā. Nīcgales akmeni atradām. Tas ir vislielākais pašreiz zināmais laukakmens Latvijā. Akmens augstums – 3, 5 metri, apkārtmērs – 31, 1 metri. Saglabājušies nostāsti, kas vēsta, ka 18. un 19. gs. uz tā plakanās virsmas esot bijis novietots galds un sēdekļi. Kalupes, Līksnas, Vārkavas un citi apkārtējie muižnieki pie akmens pulcējušies medībās, lai atpūstos un “stiprinātos”. Te esot svinēti arī Līgo svētki, un, kā stāsta vecāki cilvēki, uz akmens laukumiņa notikušas dejas. Nīcgales mežniecības mežzinis A.Jotsons 1938. gadā meža strādniekam Lauskim licis iekalt trīs pakāpienus, par katru samaksājot 5 latus. Šos trīs pakāpienus joprojām min ekskursantu papēži. Tos minām arī mēs.
Tad devāmies uz Daugavpili. Uz Marka Rotko mākslas centru. Tas ir mākslas, kultūras un izglītības centrs Daugavpils cietoksnī. Tā platība 2500 m2 . Mūsu grupai laimējās, jo gids bija zinošs, atraktīvs un bērniem piemērots. Viņš par mākslu stāstīja tā, ka viss kļuva saprotams gan mazajiem, gan lielajiem. Tad sekoja praktiskā nodarbība, kurā katrs varēja kļūt gleznotājs. Bērni izjuta gan formas, gan krāsu pasauli.
Apmeklējām arī Latgales zoodārzu. Tas ir neliels, bet pavisam noteikti apskates vērts – tā ekspozīcijā un laboratorijās mīt vairāk nekā 75 dažādu sugu tropu dzīvnieki, putni, abinieki, rāpuļi un zivis. Zoodārzs darbojas arī kā patversme eksotiskajiem dzīvniekiem. Mākslīgi radītos džungļos te dzīvo pērtiķi, iguānas, hameleoni, gekoni, žņaudzējčūskas, bruņurupuči, skorpioni, krāsainas karpas, tropu skudras, eublefāri, zirnekļi putnēdāji, kaimani, peld, ložņā, rāpo, lido un lēkā daudzi citi tropu un Latvijas ainavu iemītnieki. Skolēni ilgāk pakavējās pie baltā pitona.
Dienā daudz tika redzēts un dzirdēts, tāpēc kafejnīcā ,,Kalniņā’’ Aknīstē pusdienas garšoja lieliski. Un satikām arī mūsu bijušo audzēkni Arti, kurš mācās Aknīstes vidusskolā. Piepildīta diena!
Paldies šoferim Reinim, kurš vienmēr izvizina un atved atpakaļ . Uz kurieni? Protams, ka uz mājām! Paldies projekta autorēm – biedrībai “Ērberģietes”, kas dāvāja mums tik lielisku iespēju izzināt un izbaudīt Daugavpili.
Silvija Lisovska