Mazzalves pamatskolas skolēni mācību ekskursijā Anīkščos

27.septembrī Mazzalves pamatskolas 7.,8.,9. klašu skolēni kopā ar skolotājām Daigu Pabērzu un Silviju Lisovsku  devās ekskursijā uz Lietuvas kūrortpilsētu Anīkščiem. Šajā pilsētiņā un tās apkārtnē  tūristiem apskatāmi 35  objekti. Mēs vienojāmies par  6  apskates objektiem. Izvēlējāmies  pastaigāties virs koku galotnēm “Medžių lajų takas” takā. Pa ceļam uz taku apstājāmies pie  Puntukasai – vietējā milzu laukakmens, kas ir otrais lielākais dabīgais akmens Lietuvā. Šis milzenis sver ap 265 tonnām. Apskatījuši to, devāmies uz taku. Takas augstums ir 21 m, bet garums sasniedz 300 metrus. Apstājāmies trīspadsmit pieturās, kur vērojām Lietuvas mežu daudzveidību. Priecājāmies par vāverīti, kura bezbailīgi skraidīja pa koku zariem. Četrpadsmitā pietura – novērošanas tornis 34 metru augstumā. Iespaidīgi! No tā pavērās panorāmas skats uz Šventoji upi un mežu.

Nākamā pietura –  2 invertētās mājas. Skolēni bija pārsteigti, ka pie griestiem karājās galds, krēsli, gulta utt.. Katrs ar interesi vēroja telpu iekārtojumu, mēbeļu izvēli , krāsu salikumu. Smējās un fotografējās. Bet  otrajā mājā pārvietoties bija neparasti grūti, tāpēc daudzi izvēlējās  nogulties un ripot pa grīdu. Kaut kas neredzēts!

Patīkamiem iespaidiem bagāti, devāmies uz augstāko Svētā apustuļa evaņģēlista Mateja katoļu baznīcu . Tā ir celta no sarkaniem ķieģeļiem. Būvēta 1899.-1909. gados, tās kupolu augstums ir 79 metri. Uzkāpām skatu laukumā, apskatījām zvanu, izstaigājām baznīcu. Patīkami, ka skolēni baznīcā staigāja klusi, ar interesi vēroja koku solus, logu mozaīkas, altāri un gleznas.

 Priecīgā vēsts, ka dosimies uz rodeļiem, iepriecināja visus. Sākumā gan  vienam otram  bija nedaudz bail, bet tomēr daži pārliecināja, ka 1 reizi jānobrauc visiem. Tā skolēni, kā sporta stundā, izbaudīja braucienu no Kalitos kalna. Protams, spiegšana un skaļi kliedzieni bija emocijas, bet patīkami bija visiem, ka bailes  tika pārvarētas.

  Neparastus iespaidus guvām ilūziju istabā “Cosmos” Piena ceļš, kurā  ar spoguļu, gaismas un mūzikas palīdzību tika rādīta bezgalīgas telpas sajūta. Neparasti, pārsteidzoši un maģiski, tā teica paši skolēni. Gribējās gan tur uzkavēties ilgāk, bet ir laika ierobežojums – 4 minūtes. Tās tiešām paskrien ātri.

 Apmeklējām arī Bijeiķu novērošanas torni, no kura vajadzēja saskaitīt 16 salas ezerā, mums gan tas neizdevās, bet līdz 10 salām ar skaitīšanu tikām gan.  Zēniem gribējās torni arī nedaudz iešūpot, bet tas nepadevās. Tornis bija krietni spēcīgāks.

No kāpšanas sasarkuši, pat noguruši devāmies mājās. Skolēni atpakaļceļā jautāja, kad brauksim atkal? Noteikti brauksim- pavasarī.

 Skolotāja Silvija Lisovska